Kobalts ir spīdīgs tērauda pelēks metāls, salīdzinoši ciets un trausls, feromagnētisks un līdzīgs dzelzs un niķelim pēc cietības, stiepes izturības, mehāniskajām īpašībām, termodinamiskajām īpašībām un elektroķīmiskās uzvedības.Magnētisms pazūd, uzkarsējot līdz 1150 ℃.Smalkais metāliskais kobalta pulveris, kas iegūts ūdeņraža reducēšanas procesā, gaisā var spontāni aizdegties par kobalta oksīdu.Oksidācija notiek augstā temperatūrā.Sildot, kobalts spēcīgi reaģē ar skābekli, sēru, hloru, bromu utt., veidojot atbilstošus savienojumus.Kobalts šķīst atšķaidītās skābēs un tiek pasivēts kūpošā slāpekļskābē, veidojot oksīda plēvi.Kobaltu lēnām iegravē fluorūdeņražskābe, amonjaks un nātrija hidroksīds.Kobalts ir svarīga izejviela karstumizturīgu sakausējumu, cieto sakausējumu, pretkorozijas sakausējumu, magnētisko sakausējumu un dažādu kobalta sāļu ražošanā.Kobalts ir amfotērisks metāls.

Kobalta fizikālās un ķīmiskās īpašības nosaka, ka tas ir svarīgs izejmateriāls karstumizturīgu sakausējumu, cementēta karbīda, pretkorozijas sakausējumu, magnētisko sakausējumu un dažādu kobalta sāļu ražošanā.Uz kobalta bāzes izgatavots sakausējums vai kobaltu saturošs leģētais tērauds tiek izmantots kā lāpstiņas, lāpstiņriteņi, cauruļvadi, reaktīvie dzinēji, raķešu dzinēji, raķešu komponenti un dažādi augstas slodzes karstumizturīgi komponenti ķīmiskajās iekārtās un svarīgi metālu materiāli atomenerģijas nozarē.Kobalts kā saistviela pulvermetalurģijā var nodrošināt cementētajam karbīdam noteiktu stingrību.Magnētiskie sakausējumi ir neaizstājami materiāli mūsdienu elektronikas un elektromehāniskās nozarēs, ko izmanto dažādu akustisko, optisko, elektrisko un magnētisko iekārtu sastāvdaļu ražošanai.Kobalts ir arī svarīga pastāvīgo magnētisko sakausējumu sastāvdaļa.Ķīmiskajā rūpniecībā kobaltu izmanto papildus supersakausējumiem un pretkorozijas sakausējumiem, bet arī krāsainam stiklam, pigmentiem, emaljai un katalizatoriem, desikantu utt.Turklāt kobalta patēriņam ir visaugstākais pieauguma temps akumulatoru nozarē.

Metāla kobaltu galvenokārt izmanto sakausējumu ražošanai.Kobalta bāzes sakausējums ir vispārīgs termins vienam vai vairākiem sakausējumiem, kas izgatavoti no kobalta un hroma, volframa, dzelzs un niķeļa.Instrumentu tērauds, kas satur noteiktu daudzumu kobalta, var ievērojami uzlabot tērauda nodilumizturību un griešanas veiktspēju.Starlite karbīds, kas satur vairāk nekā 50% kobalta, nezaudēs savu sākotnējo cietību pat uzkarsējot līdz 1000°C, un tagad šis karbīds ir kļuvis par svarīgāko materiālu, ko izmanto starp zeltu saturošiem griezējinstrumentiem un alumīniju.Šajā materiālā kobalts sakausējuma sastāvā apvieno citus metāla karbīda graudus, tādējādi sakausējumam ir augstāka stingrība un samazinās jutība pret triecieniem.Šis sakausējums ir kausēts un metināts uz detaļu virsmas, kas var palielināt detaļu kalpošanas laiku 3 līdz 7 reizes.Aviācijas un kosmosa tehnoloģijās visplašāk izmantotie sakausējumi ir sakausējumi uz niķeļa bāzes, un var izmantot arī kobalta bāzes sakausējumus, taču abu sakausējumu "stiprības mehānisms" ir atšķirīgs.Niķeļa sakausējumu, kas satur titānu un alumīniju, stiprība ir augsta, jo veidojas fāzes cietinātājs, kas sastāv no NiAl(Ti), kad darba temperatūra ir augsta, fāzes cietinātāja daļiņas tiek pārnestas uz cieto šķīdumu, pēc tam sakausējums ātri zaudē spēku.Uz kobalta bāzes izgatavotu sakausējumu karstumizturība ir saistīta ar ugunsizturīgu karbīdu veidošanos, kurus nav viegli pārvērst cietos šķīdumos, un difūzijas aktivitāte ir neliela.Kad temperatūra pārsniedz 1038 ° C, kobalta bāzes sakausējumu priekšrocības tiek pilnībā parādītas.Augstas efektivitātes un augstas temperatūras dzinējiem uz kobalta bāzes izgatavoti sakausējumi ir tieši piemēroti.